Reglaments

RĪGAS REĢIONĀLĀS ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.    Rīgas reģionālā šķīrējtiesa.
1.1.    Rīgas reģionālā šķīrējtiesa, turpmāk tekstā Šķīrējtiesa, ir pastāvīga šķīrējtiesa, kuras dibinātāja ir Biedrība „RRSk Partneri” ar vienoto reģistrācijas nr.40008239606, turpmāk tekstā “Biedrība”.
1.2.    Šķīrējtiesa darbojas pamatojoties uz Latvijas Republikas Šķīrējtiesu likumu, šo reglamentu un ir izveidota, lai nodrošinātu šķīrējtiesām pakļauto strīdu izšķiršanu.
1.3.    Šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt strīdu, kas cēlies no civiltiesiskajām attiecībām, ja puses vienojušās par šī strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā gadījumos, ja vien strīds, saskaņā ar Latvijas Republikas Šķīrējtiesu likuma 5.pantu, nav pakļauts ekskluzīvai vispārējo tiesu jurisdikcijai.
1.4.    Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā Šķīrējtiesas priekšsēdētāja vietnieks. Šķīrējtiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku ieceļ amatā un atceļ no tā Biedrība.
1.5.    Šķīrējtiesas darbību visos jautājumos nodrošina Biedrība no Biedrības rīcībā esošajiem līdzekļiem.
1.6.    Šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese: www.rrsk.lv.

2.    Šķīrējtiesas līgums.  
2.1.    Pušu vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā tiek izteikta rakstveidā:
2.1.1.    kā atsevišķs noteikums (šķīrējtiesas klauzula) pušu noslēgtajā līgumā;
2.1.2.    kā atsevišķs līgums;
2.1.3.     pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas  līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai Šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.
2.2.    Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverta pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā paliek spēkā.
2.3.    Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesai, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.
2.4.    Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesnidzis prasību Rīgas reģionālajā šķīrējtiesā, strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.
2.5.    Noslēdzot šķīrējtiesas līgumu, puses var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas procesa kārtību, mutvārdu vai rakstveida procesu, strīda izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.
2.6.    Izšķirot strīdu, Šķīrējtiesai vispirms ir jāapsver, vai puses ir vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības. Tāda vienošanās ir spēkā, ciktāl tā nav pretrunā ar Latvijas Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem. Ja šāda vienošanās nav bijusi vai Šķīrējtiesa to atzinusi par spēkā neesošo, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma Ievada noteikumiem.

II. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA

3.    Strīda pakļautība Šķīrējtiesai.
3.1.    Strīds ir pakļauts Šķīrējtiesai, ja tas ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un ja saskaņā ar Latvijas Republikas Šķīrējtiesu likumu tas nav pakļauts ekskluzīvai vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetencei. Par strīda pakļautību lemj Šķīrējtiesa arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību. Jautājumu par strīda pakļautību tai Šķīrējtiesa var izlemt jebkurā procesa stadijā. Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes uz prasības pieteikumu iesniegšanai noteiktais termiņš. Pēc šī termiņa beigām puse nav tiesīga iesniegt iebildumus par to, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai.

4.    Šķīrējtiesas korespondence.
4.1.    Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā. Dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz Šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), šķīrējtiesa otrai pusei nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā vai paziņo par to saņemšanu šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.
4.2.    Minētos dokumentus fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai — uz tās juridisko adresi.
4.3.    Minētos dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi Šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā Šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja Šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.
4.4.    Minētie dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.

5.    Šķīrējtiesas procesa vispārīgie jautājumi.
5.1.    Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki ir tiesīgi būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar abu pušu piekrišanu. Šķīrējtiesa nesniedz ziņas par šķīrējtiesas procesu trešām personām un nepublicē.
5.2.    Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, uzskatāms, ka puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu saskaņa ar šķīrējtiesas reglamentu.
5.3.    Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa vietu. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, to nosaka Šķīrējtiesa. Lai iepazītos ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, tai skaitā apskatītu preces, dokumentus, mantas, vai pārbaudītu tos, šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē. Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu ārpus Rīgas, vai ja ir nepieciešams apskatīt mantas, dokumentus vai preces, kas atrodas ārpus Rīgas, pusēm ir jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanas izdevumi.
5.4.    Šķīrējtiesas procesa valoda ir valsts valoda, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa valodu. Gadījumā, ja puses vienojušās par šķīrējtiesas procesa valodu, kuru nepārvalda kāds no šķīrējtiesas procesa dalībniekiem vai šķīrējtiesnesis, šķīrējtiesa ir tiesīga pieaicināt tulku. Apmaksu par tulka pakalpojumiem nosaka ar Šķīrējtiesas priekšsēdētāja vai tā vietnieka lēmumu.
5.5.    Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Pilnvara ir jāapstiprina notariāli.  Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai šo juridisko personu pilnvarotie pārstāvji, vai arī citu juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.
5.6.    Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas Šķīrējtiesā brīdi. Prasības pieteikumu Šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā Šķīrējtiesas atrašanās vietā.
5.7.    Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu.
5.8.    Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli, aizstāvēt savas tiesības un iesniegt pierādījumus.

6.    Prasības pieteikums.
6.1.    Prasības pieteikumā norāda:
6.1.1.    Šķīrējtiesas nosaukumu;
6.1.2.    prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
6.1.3.    atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
6.1.4.    ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
6.1.5.    prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
6.1.6.    prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
6.1.7.    prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
6.1.8.    prasītāja prasījumus;
6.1.9.    pievienoto dokumentu sarakstu;
6.1.10.    citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai;
6.1.11.    prasības pieteikuma sastādīšanas laiku.
6.2.    Prasības pieteikumam pievieno šādu dokumentu oriģinālus vai likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātos to norakstus:
6.2.1.    Šķīrējtiesas līgumu, ja vien ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā radies strīds;
6.2.2.    līgums, kura sakarā radies strīds;
6.2.3.    dokumenti, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
6.2.4.    dokuments, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu – tiesvedības maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.
6.3.    Prasības pieteikumam pievieno tik daudz prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus, cik lietā ir atbildētāju.

7.    Šķīrējtiesas darbības pēc prasības pieteikuma saņemšanas.
7.1.    Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst reglamenta un likuma prasībām, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks 2 (divu) darba dienu laikā pieņem lēmumu par prasības pieņemšanu Šķīrējtiesas lietvedībā un šķīrējtiesas procesa ierosināšanu, kā arī nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu  un prasības pieteikuma norakstu, un, atbilstoši šī reglamenta 7.3.punkta nosacījumiem, piedāvā atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, likumu, ar kuru tie pamatoti, kā arī pievienojot iebildumus apstiprinošos dokumentus.
7.2.    Ja prasības pietikums un/vai tam pievienotie dokumenti neatbilst reglamenta prasībām, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks 2 (divu) darba dienu laikā pieņem lēmumu par prasības atstāšanu bez virzības, par to nekavējoties informējot iesniedzēju un dodot tam laiku novērst trūkumus. Laiks trūkumu novēršanai nevar pārsniegt 30 (trīsdesmit) kalendāra dienas. Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka noteiktajā termiņā trūkumi tiks novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process. Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas. Šinī gadījumā iesniedzējam ir tiesības atkārtoti iesniegt prasības pieteikumu, ievērojot šī reglamenta prasības.
7.3.    Atbildētājam tiek dots vismaz 15 (piecpadsmit) kalendāra dienu termiņš atsauksmes un atbildes sniegšanai, skaitot no prasības pieteikuma un šķīrējtiesas paziņojuma nosūtīšanas dienas. Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par 30 (trīsdesmit) kalendāra dienām.
7.4.    Atbildētājam savā atsauksmē jānorāda iebildumi uz prasību, ja tādi ir, un jāpievieno dokumenti vai to noteiktajā kārtībā apliecinātie noraksti, uz kuriem pamatoti viņa iebildumi,  skaitā, kas ir par vienu lielāks attiecībā uz lietā esošo dalībnieku skaitu.
7.5.    Pēc atsauksmes saņemšanas Šķīrējtiesa tā norakstu kopā ar pievienotajiem dokumentiem  nekavējoties nosūta citiem lietas dalībniekiem.

8.    Pretprasība.
8.1.    Atbildētājs var iesniegt Šķīrējtiesā pretprasību, kuru Šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu. Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
8.2.    Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai. Ja termiņš pretprasības sniegšanai attaisnojošo iemeslu dēļ ir nokavēts, Šķīrējtiesa var to atjaunot pēc atbildētāja motivētā lūguma gadījumā, ja atbildētājs reizē ar lūgumu iesniedzis šķīrējtiesas termiņa nokavēšanu attaisnojošo iemeslu pierādījumus. Gadījumā, ja Šķīrējtiesa uzskata atbildētāja lūgumu par pamatotu, tā atjauno nokavēto termiņu un pieņem pretprasību izšķiršanai. Ja Šķīrējtiesa uzskata atbildētāja lūgumu par nepamatotu, tā pretprasību atstāj bez izskatīšanas un atdod to iesniedzējam.

9.    Šķīrējtiesas procesa izdevumi.
9.1.    Šķīrējtiesas procesa izdevumi ir izdevumi, kuros ietilpst tiesvedības maksa, šķīrējtiesneša  (-u) honorārs, maksa par tulka, sekretāra, eksperta pakalpojumiem, šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanas izdevumi, kā arī citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi.
9.2.    Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmēru nosaka Šķīrējtiesa.
9.3.    Tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša (-u) honorārs ir samaksājami pirms prasības pieteikuma iesniegšanas Šķīrējtiesā Biedrības norēķinu kontā. Šķīrējtiesa ir tiesīga, ievērojot puses finansu stāvokli, samazināt pusei, kura  to lūdz, šķīrējtiesas procesa izdevumu apmēru vai arī sadalīt to termiņos.
9.4.    Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā Šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem. Ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka, eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi nav sniegti, iemaksātā summa tiek atgriezta pusei, kura to bija iemaksājusi.
9.5.    Pieņemot nolēmumu strīdā, šķīrējtiesas sastāvs lemj par šķīrējtiesas procesa izdevumu, kā arī izdevumu par juridisko palīdzību lietā (līdz 10 % no apmierinātās vai noraidītās prasības summas, ja Šķīrējtiesas sastāvs atzīst tādu izdevumu summu par saprātīgu) sadalījumu starp pusēm.
9.6.    Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību līdz uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses lūguma var pieņemt lēmumu par iemaksātā šķīrējtiesneša (-u) honorāra atmaksu, ieturot no tā 20%.

III. ŠĶĪRĒJTIESNEŠI

10.    Šķīrējtiesnesis.
10.1.    Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma, likuma un reglamenta nosacījumiem ir iecelta strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam ir jābūt neatkarīgam un objektīvam.
11.    Šķīrējtiesnešu skaits.
11.1.    Šķīrējtiesnešu skaitam strīda izskatīšanai jāveido nepāra skaitlis. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, strīdu izskata trīs šķīrējtiesneši. Strīdu var izskatīt arī viens šķīrējtiesnesis, ja puses tā vienojušās.
12.    Šķīrējtiesnešu iecelšana.
12.1.    Šķīrējtiesneši tiek iecelti no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta, kuru apstiprina Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
12.2.    Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus konkrētā strīda izšķiršanai ar savu lēmumu ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks un nosūtītajā saskaņā ar šī reglamenta 7.1.punktu paziņojumā norāda iecelto šķīrējtiesnesi (-šus).
12.3.    Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz Šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
13.    Šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtība.
13.1.    Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kuru puses vienojušās, kā arī tad, ja uz viņu attiecināms kāds no likumā minētajiem ierobežojumiem.
13.2.    Puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no likumā minētiem apstākļiem šķīrējtiesneša noraidīšanai, nosūtot Šķīrējtiesai paziņojumu un tajā norādot, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata noraida.
13.3.    Jautājumu par šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj pārējie Šķīrējtiesas sastāva locekļi. Ja viņi nevar vienoties vai ja noraidījums pieteikts diviem šķīrējtiesnešiem, vai šķīrējtiesnesim, kurš izšķir strīdu vienpersoniski, jautājumu par noraidījumu izlemj Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.
13.4.    Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētājam kļūst zināmi šī reglamenta 12.3. punktā minētie apstākļi vai likumā minētie ierobežojumi, viņš nekavējoties par tiem informē abas puses un izskaidro to tiesības pieteikt noraidījumu attiecīgam šķīrējtiesnesim.
13.5.    Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā piedalījusies tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
13.6.    Ja šķīrējtiesneša noraidījums tiek pieņemts, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts šī reglamenta noteiktajā kārtībā.

14.    Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigšanās.
14.1.    Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
14.1.1.    ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
14.1.2.    ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas;
14.1.3.    ja puses vienojas par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;
14.1.4.     ja uz viņu ir attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15.pantā minētie ierobežojumi;
14.1.5.    ar šķīrējtiesneša nāvi.
14.2.    Līdz strīda izšķiršanas uzsākšanai šķīrējtiesnesis var atteikties no strīda izšķiršanas, rakstiski paziņojot par to pusēm un Šķīrējtiesas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam.
14.3.    Līdz strīda izšķiršanas uzsākšanai puses var vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu, noformējot šo vienošanos rakstiski un iesniedzot to Šķīrējtiesā.
14.4.    Pēc jauna šķīrējtiesneša iecelšanas strīda izšķiršanas process jāsāk no jauna.
15.    Eksperta, tulka vai sekretāra noraidīšana.
15.1.    Eksperts, tulks vai sekretārs var tikt noraidīts šī reglamenta 12.3.punktā minēto apstākļu dēļ. Šajā gadījumā jautājumu par noraidījumu pēc puses pieteikuma izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.
IV. STRĪDA IZŠĶIRŠANA

16.    Rakstveida un mutvārdu process.
16.1.    Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesas sastāvs rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).
16.2.    Šķīrējtiesas sastāvs rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā ir jāpaziņo šķīrējtiesai pirms lietu sāk izskatīt pēc būtības.
16.3.    Šķīrējtiesas sastāvs rīko mutvārdu sēdi arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet šķīrējtiesas sastāvs nespēj izšķirt strīdu bez pušu paskaidrojumiem un atzīst mutvārdu procesu par lietderīgu objektīvai strīda izšķiršanai. Par šķīrējtiesas sēdi Šķīrējtiesas sastāvs paziņo pusēm šī reglamenta 17.punktā noteiktajā kārtībā.
16.4.    Nepieciešamības gadījumā, ja Šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, Šķīrējtiesas sastāvs strīda izšķiršanu var atlikt, par ko pieņem attiecīgu lēmumu.
17.    Šķīrējtiesas sēdes laika un lietas izskatīšanas datuma noteikšana.
17.1.    Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks vienlaicīgi ar lēmuma pieņemšanu par šķīrējtiesas procesa ierosināšanu nosaka arī pirmās šķīrējtiesas sēdes laiku, ja lieta tiek izskatīta mutvārdu procesā. Šķīrējtiesas sēdes laiks tiek noteikts divu mēnešu laikā, skaitot no prasības saņemšanas Šķīrējtiesā un šķīrējtiesas procesa ierosināšanas.
17.2.    Ja ir noteikts rakstveida process, Šķīrējtiesa vienlaicīgi ar lēmuma pieņemšanu par šķīrējtiesas procesa ierosināšanu, nosaka arī lietas izskatīšanas datumu.
17.3.    Šķīrējtiesas sastāvs par šķīrējtiesas sēdes laiku mutvārdu procesā vai lietas izskatīšanas datumu rakstveida procesā savlaicīgi informē lietas dalībniekus, iesniedzot vai nosūtot tiem paziņojumus. Par pirmo šķīrējtiesas sēdi mutvārdu procesā vai pirmo lietas izskatīšanas  datumu rakstveida procesā Šķīrējtiesas sastāvs informē dalībniekus ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas pirms sēdes vai lietas izskatīšanas datuma, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

18.    Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte.
18.1.    Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnmieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
18.2.    Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.

19.    Sekas, ja puse nepiedalās Šķīrējtiesas procesā.
19.1.    Ja atbildētājs neiesniedz Šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību, Šķīrējtiesas sastāvs turpina procesu, neuzskatot to par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.
19.2.    Ja puse vai tās pārstāvis neierodas uz Šķīrējtiesas mutvārdu sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai ja Šķīrējtiesas sastāvs puses norādītos neierašanās iemeslus atzīst par neattaisnojošiem, Šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu pamatojoties uz Šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.
19.3.    Ja puse termiņā neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus vai atsakās sniegt paskaidrojumus Šķīrējtiesā, Šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.
19.4.    Šķīrējtiesas sastāvs iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

20.    Pierādīšanas līdzekļi.
20.1.    Pierādīšanas līdzekļi Šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
20.2.    Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu.
20.3.    Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, kopiju vai izrakstu, Šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, Šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ, aizstājot procesa materiālos to ar apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.
20.4.    Šķīrējtiesas sastāvs pats nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
20.5.    Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt pusēm iesniegt papildus dokumentus vai citus pierādījumus.

21.    Prasības grozīšana.
21.1.    Ja puses nav vienojušās citādi, puse šķīrējtiesas procesa laikā var grozīt un papildināt savu prasību, pretprasību vai iebildumus uz prasību līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības.
21.2.    Ja grozot vai papildinot prasību vai pretprasību, tiek palielināts tās apmērs, pusei pirms grozījumu vai papildinājumu iesniegšanas Šķīrējtiesā papildus ir jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.
21.3.    Prasību vai pretprasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.

22.    Protokols.
22.1.    Ja kāda no pusēm vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai vismaz 2 (divas) darba dienas pirms šķīrējtiesas sēdes dienas jāiesniedz Šķīrējtiesā par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus par atlīdzības par sekretāra pakalpojumiem samaksu atbilstoši reglamenta 9.2.punkta nosacījumiem.
22.2.    Šķīrējtiesas sēdi protokolē šķīrējtiesas sastāva izraudzīts sekretārs.
22.3.    Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokols jāparaksta 2 (divu) dienu laikā pēc Šķīrējtiesas sēdes. Pēc tam, kad protokols ir parakstīts, puses ir tiesīgas ar to iepazīties, kā arī 5 (piecu) dienu laikā pēc tā parakstīšanas izteikt savus iebildumus vai piezīmes. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj Šķīrējtiesas sastāvs.

23.    Ekspertīze.
23.1.    Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, jebkura puse var lūgt Šķīrējtiesas sastāvam noteikt ekspertīzi vai arī pieaicināt vienu vai vairākus ekspertus.
23.2.    Pusei, kura vēlas, lai tiktu noteikta ekspertīze vai pieaicināti eksperti līdz Šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, motivējot savu lūgumu un norādot uz jautājumiem, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi vai pieaicināt ekspertus, un pievienojot iesniegumam pierādījumus par atlīdzības par eksperta pakalpojumiem iemaksu.
23.3.    Ja Šķīrējtiesas sastāvs atzīst puses lūgumu par pamatotu, Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu. Šķīrējtiesas sastāvs pats var ierosināt pusēm noteikt ekspertīzi vai pieaicināt ekspertus ja uzskata to par lietderīgu strīda izšķiršanai.
23.4.    Pēc Šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma pusēm jānodod ekspertam nepieciešamā informācija, jāiesniedz jebkuri dokumenti, jāuzrāda apskatei jebkuras preces vai citi priekšmeti, kurus no tām pieprasa.
23.5.    Pēc eksperta atzinuma sagatavošanas un saņemšanas Šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas iepazīties ar to.
23.6.    Pēc jebkuras puses lūguma eksperts var tikt uzaicināts šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz jautājumiem par atzinumu.

24.     Iebildumi.
24.1.    Ja puse uzskata, ka tiek pārkāpts kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, kas noteikts LR Šķīrējtiesu likumā, Šķīrējtiesas reglamentā vai pušu šķīrējtiesas līgumā, tiklīdz tai par šādu pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzēja kļūt zināmam tai ir tiesības nekavējoties iesniegt Šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.
24.2.    Par šādu iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesas sastāvs. Ja Šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst šķīrējtiesas procesa pārkāpumus pirms turpināt procesu.
24.3.    Ja puse nekavējoties neiesniedz šādus rakstveida iebildumus un turpina piedalīties šķīrējtiesas procesā, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

25.    Strīda izšķiršanas atlikšana.
25.1.    Šķīrējtiesas sastāvs atliek lietas izskatīšanu mutvārdu procesā:
25.1.1.    ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu;
25.1.2.    ja kāds no lietas dalībniekiem, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas šķīrējtiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru šķīrējtiesas sastāvs atzīst par attaisnojošu;
25.1.3.    ja atbildētājs nav saņēmis prasības pieteikuma norakstu un sakarā ar to lūdz lietas izskatīšanu atlikt.
25.2.     Šķīrējtiesas sastāvs var atlikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus.
25.3.    Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu nenoformē rakstveidā, bet lietas dalībniekiem, kas ierodas uz šķīrējtiesas sēdi, šķīrējtiesas sastāvs paziņo pret parakstu nākamās šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, pārējiem lietas dalībniekiem šķīrējtiesas sastāvs paziņo par nākamās šķīrējtiesas sēdi šajā reglamentā noteiktajā kārtībā.
25.4.    Pēc lietas izskatīšanas atlikšanas tās izskatīšana nākamajā šķīrējtiesas sēdē atsākama no jauna.

26.    Sķīrējtiesas procesa apturēšana.
26.1.    Šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu, ja puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā, tajā skaitā arī šādu iemeslu dēļ nespēj sniegt atsauksmi uz prasību rakstveida procesā.
26.2.    Šķīrējtiesas sastāvs var apturēt šķīrējtiesas procesu pēc lietas dalībnieka lūguma vai savas iniciatvas, ja
26.2.1.    izsludināta atbildētāja meklēšana;
26.2.2.    šķīrējtiesas sastāvs nosaka ekspertīzi;
26.2.3.    ir pušu savstarpēja vienošanās par tiesvedības apturēšanu.
26.3.    Šķīrējtiesas process tiek apturēts:
26.3.1.    šī reglamenta 26.1.punktā paredzētajos gadījumos – līdz šķīrējtiesas sastāva noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai;
26.3.2.    šī reglamenta 26.2.1., 26.2.2.paredzētajos gadījumos – līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi;
26.3.3.    šī reglamenta 26.2.3.punktā paredzētajā gadījumā – līdz šķīrējtiesas sastāva lēmumā noteiktajam termiņam.
26.4.    Par šķīrējtiesas procesa apturēšanu šķīrējtiesas sastāvs pieņem motivēto lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Šķīrējtiesas sastāva lēmums par tiesvedības apturēšanu nosūtāms pusēm šī reglamenta 28.9.punktā noteiktajā kārtībā.
26.5.    Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesas sastāvs ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka pieteikuma.

27.    Procesuālie termiņi.
27.1.    Procesuālās darbības izpilda likumā, reglamentā vai šķīrējtiesas sastāva nolēmumā noteiktajos termiņos. Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka preczu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu. Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datuma, to var izdarīt visā noteiktā termiņa laikā.
27.2.    Termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma, kas nosaka tā sākumu.Termiņš, kas skaitāms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
27.3.    Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgajā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.
27.4.    Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, šī reglamenta vai šķīrējtiesas sastāva noteiktā termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.
27.5.    Apturot šķīrējtiesas procesu lietā, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstajas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process lietā.
27.6.    Nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma atjauno šķīrējtiesas sastāvs, ja tā atzīst nokavēšanās iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuāļo darbību.
27.7.    Šķīrējtiesas sastāva noteiktos termiņus var pagarināt pēc lietas dalībnieka motivētā pieteikuma.
27.8.    Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams šķīrējtiesā rakstveidā. Tas tiek izlemts bez lietas dalībnieku piedalīšanas. Pēc šķīrējtiesas sastāva iniciatīvas šī jautājuma izlemšanai var sasaukt šķīrējtiesas sēdi. Pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.

V. ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMI

28.    Šķīrējtiesas sastāva nolēmumu veidi.
28.1.    Šķīrējtiesa nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, šķīrējtiesas sastāvs taisa sprieduma viedā.
28.2.    Šķīrējtiesa nolēmumu, ar kuru lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā.
28.3.    Visus nolēmumus Šķīrējtiesas sastāvs, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu. Šķīrējtiesas nolēmumu noformē rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši, ja vien šajā reglamentā nav noteikts citādi. Ja Šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, Šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta. Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.
28.4.    Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši. Šādi lēmumi nav jānoformē rakstveidā.
28.5.    Šķīrējtiesas nolēmums ir obligāts pusēm un tām saistošs.
28.6.    Šķīrējtiesas nolēmums izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā, taču tas nevar būt īsāks par 10 (desmit) dienām.
28.7.    Ja Šķīrējtiesas nolēmumā nav noteikts termiņš tā labprātīgai izpildei, Šķīrējtiesas nolēmums izpildāms nekavējoties.
28.8.    Ja Šķīrējtiesas nolēmums saskaņā ar šo reglamentu noformējams rakstveidā, jebkurai strīda pusei ir tiesības saņemt tā apliecinātu norakstu pēc tam, kad nolēmums noformēts rakstveidā.
28.9. Šķīrējtiesas sastāvs Šķīrējtiesas sprieduma norakstu pusēm nosūta 3 (triju) darba dienu laikā no tā taisīšanas dienas.

29.    Izlīgums.
29.1.    Šķīrējtiesas sastāvs veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.
29.2.    Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot 29.3.p. minēto gadījumu.
29.3.    Izlīgums nav pieļaujams, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.
29.4.    Ja Šķīrējtiesas procesā puses panāk izlīgumu, Šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz un, ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem  panākta vienošanās.
29.5.    Šādam Šķīrējtiesas spriedumam ir tās pats statuss un juridisks spēks kā jebkuram citam Šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesisks strīds izskatīts pēc būtības.

30.    Spriedums.
30.1.    Šķīrējtiesas sastāvs 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu.
30.2.    Šķīrējtiesas spriedumu noformē rakstveidā un tajā norāda:
30.2.1.    Šķīrējtiesas sastāvu;
30.2.2.    sprieduma taisīšanas datumu un vietu;
30.2.3.    ziņas par pusēm;
30.2.4.    strīda priekšmetu;
30.2.5.    sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
30.2.6.    secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
30.2.7.    piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;
30.2.8.    konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
30.2.9.    kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
30.2.10.    kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
30.2.11.    šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.
30.3.    Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt Šķīrējtiesas sastāvu:
30.3.1.    izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas Šķīrējtiesas sastāvs var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;
30.3.2.    izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;
30.3.3.    30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja Šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.
30.4.    Šķīrējtiesas sastāvs pats lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, Šķīrējtiesas sastāvam izlemjot šī reglamenta 30.3.1.-30.3.3.punktā minētos jautājumus.

31.    Šķīrējtiesas procesa izbeigšana.
31.1.    Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu šādos gadījumos:
31.1.1.    prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;
31.1.2.    puses vienojas par strīda izšķiršanu ar izlīgumu;
31.1.3.    šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā ir zaudējis spēku;
31.1.4.    Šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai;
31.1.5.    fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
31.2.    Ja šķīrējtiesas process izbeigts šī reglamenta 31.1.1. vai 31.1.2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās Šķīrējtiesa vai griešanās tiesā starp tām pašām pusēm par to pašu strīda priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
31.3.    Ja šķīrējtiesas process izbeigts šī reglamenta 31.1.3. vai 31.1.4.punktā norādīto iemeslu dēļ vai, ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir  mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties tiesā.

32.    Nolēmuma izpilde.
32.1.    Šķīrējtiesas nolēmums, kurš  izpildāms Latvijā, ir izpildāms atbilstoši LR Civilprocesa likuma 66.nodaļas noteikumiem.
32.2.    Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.

33.    Šķīrējtiesas procesa dokumentu glabāšana.
33.1.    Šķīrējtiesas procesa dokumenti pēc šķīrējtiesas procesa izbeigšanas paliek glabāšanā Šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentu uzglabāšanu veic saskaņā ar likumā noteikto arhīvu glabāšanas kārtību.

Rīga, 2017.gada 18.augustā

Rīgas Reģionālā Šķīrējtiesa dibinātājs:
Biedrība „RRSk Partneri”
Valdes loceklis Andris KRŪZĪTIS